A+ R A-

Pāršķeltas aukslējas dzīvniekiem vai vilka rīkle

4.9 / 5

Pāršķeltas aukslējas dzīvniekiem vai vilka rīkle

Mēdz būt tā, ka dzīvniekiem jāveic plastisko operāciju, taču ne jau estētisku apsvērumu dēļ, bet tāpēc, lai atvieglotu vai nereti pat izglābtu viņu dzīvību. Mēdz būt tā, ka dzīvnieks cieš no iedzimtas pāršķeltas aukslējas. Šo fizioloģisko īpatnību tautā mēdz dēvēt arī par vilka rīkli. Šāds defekts ne tikai apgrūtina mīluļa barošanas procesu, bet arī apdraud viņa dzīvību.

Pāršķeltas aukslējas – tas ir iedzimts defekts, proti, pāršķēlums, atvere aukslēju vidusdaļā, kas izveidojusies tāpēc, ka divas aukslēju puses embrija augļa attīstības periodā nav saaugušas. Bieži vien šis defekts izpaužas kombinācijā ar pāršķeltu lūpu.

Visbiežāk šis defekts novērojams maza izmēra sunīšiem – Jorkšīras terjeriem, tojterjeriem, čihuahua. Šāda pataloģija vēl novērojama arī franču un angļu buldogiem. Kaķiem šis defekts sastopams britu, skotu, meinkūnu šķirnes pārstāvjiem.

Pāršķēluma veidi

Aukslējas pāršķēlums mēdz būt slēpts. Šajā gadījumā bojājumi skar tikai aukslēju muskuļu un kaulu struktūras. Gļotādas apvalks pilnībā saglabā savu veselumu. Šādu sašķēlumu, parasti, nediagnosticē, bet atklāj pavisam nejauši.

Nepilnos pāršķēlumos bojātas tiek mīkstās aukslējas.

Pilnos pāršķēlumos tiek bojātas mīkstās un cietās aukslējas. Šajā gadījumā plaisa tiek izvietota uz aukslēju viduslīnijas.

Iemesli un apdraudējums

Par šādas patoloģijas rašanās iemeslu var kalpot iedzimtas slimības. Galvenais vilka rīkles apdraudējums saistīts ar to, ka šķidrā barība un ūdens caur pāršķēlumu iekļūst no mutes deguna dobumā, bet pēc tam arī augšējos elpceļos un plaušās. Tas noved pie elpošanas orgānu iekaisuma, kas nereti var beigties ar dzīvnieka nāvi. Lielākā daļa šādu dzīvnieku iet bojā vecumā no dažām dienām līdz vairākām nedēļām.

Izņemot visu iepriekš teikto, šī patoloģija saistīta vēl ar virkni apdraudējumiem, kuriem daudzi ārsti un īpašnieki nepievērš pienācīgu uzmanību. Tā, piemēram, gan kucēnus, gan arī kaķēnus 1,5-2 mēnešu vecumā jāsāk piebarot. Diemžēl šādi dzīvnieki var lietot pārtiku tikai pavisam nelielos gabaliņos, kurus var viegli norīt, un tai pat laikā tie neiekļūst pāršķēlumā, jo barošana ar sauso vai mitro barību viņiem neder.

Šajā gadījumā dzīvniekiem, kuriem ir pāršķeltas aukslējas, ideāla barība būs gaļa, kas sagriezta nelielos gabaliņos. Tā ir garšīga, to var viegli norīt pat nedaudz lielākos gabalos, tā nesadalās daļās pat tad, ja dzīvnieks cenšas to pakošļāt, tāpēc tā nenokļūst augšējos elpceļos. Tomēr tai pat laikā dzīvnieki, kas uzturā lieto tikai gaļu, nesaņem pilnvērtīgu uzturu, kas vēlāk var izraisīt virkni ortopēdiskās un neuroloģiskās problēmas.

Pāršķeltas aukslējas dzīvniekiem vai vilka rīkle

Pāršķeltas aukslējas simptomi

Parasti pāršķeltas aukslējas var konstatēt bez grūtībām. Noteikt patoloģiju var barošanas laikā ar šķidru barību – barība nāk ārā pa degumu, kucēns šķauda un slikti pieņemas svarā. Ja Jūs savlaicīgi neievērosiet šo defektu, tad dzīvnieks var aiziet bojā.

Mēdz būt tā, ka simptomi parādās nedaudz vēlāk – tikai tad, kad sākas kucēna piebarošana. Kad kucēns sūc pienu no mātes pupa, pāršķēlumu piesedz pupa sānu daļa, tāpēc piens praktiski uzreiz nokļūst balsenē un barības vadā, tādējādi apejot pāršķēluma daļu.

Ārstēšana

Par šīs patoloģijas vienīgo ārstēšanas metodi uzskatāma defekta ķirurģiska novēršana. Šādas operācijas bīstamības pakāpe atkarīga no pāršķēluma lieluma un metodes, ar kādu šis defekts tiek novērsts.

Operatīvās iejaukšanās metode tiek izvēlēta, pamatojoties uz pacienta anatomiskajām īpatnībām, pāršķēluma lieluma, dzīvnieka vispārēja stāvokļa, ķirurga pieredzes un metodēm, kuras viņš pielieto. Dažreiz, lai novērstu šo defektu, nākas šķirties no pareiza sakodiena vai zobu stāvokļa, par laimi, tas notiek samērā reti. Lielākoties šī defekta novēršana absolūti neietekmē suņa žokļa veidošanos.

Šādas operācijas veikšanas optimālais vecums – 3-4 mēneši. Šajā laikā kucēniem palielinās augšžokļa audi, kas padara pāršķēlumu it kā mazāku. Tomēr atlikt operāciju uz vēlāku laiku nevajadzētu, jo tas var apdraudēt dzīvnieka dzīvību un veselību. Jo sakarā ar defektu ar pārtiku, kas nokļūst augšējos elpceļos, attīstās dažādas infekcijas, kas var novest pie neatgriezeniskām sekām.

Dažreiz mēdz būt tā, ka dzīvnieks pielāgojas šim defektam un mācās uzņemt barību tā, lai tā minimāli nokļūtu elpošanas orgānos, tādējādi praktiski neizraisot nekādas slimības. Tomēr, šajā gadījumā, vienalga, jādodas pie veterinārārsta. Lieta tāda, ka šiem dzīvniekiem var novērot regulārus strutojošus izdalījumus no deguna, kā arī viņiem ir apgrūtināta elpošana, pastāvīga puvuma smaka no rīkles. Arī šādus pacientus ieteicams operēt.

Pāršķeltas aukslējas dzīvniekiem vai vilka rīkle

You have no rights to post comments

Reklāmkarogs

Jaunākie

Lasītākas

Ielogoties